- 26.04.2016
26. aprīlī mums bija īpaša audzināšanas stunda. Mēs pārrunājām talkas, sakopšanas darbu būtību, kā arī katrs uzrakstījām iespaidus par talkošanu Vētru ielas posmā. Lūk, mūsu rakstītais:
- “Talkot ir labi, jo tad iebraucējiem ir patīkamāk redzēt kārtīgu Liepāju, kurā nav piesārņojumu.” (Demians)
- “Talkot ir labi, jo tādējādi mēs palīdzam Liepājai palikt zaļākai un sakoptākai! Talkošana mūsu valstij ir tradīcija. Tā ir diena, kad sapulcējas cilvēki un sakopj Latviju” (Raivo)
- “Mēs talkojām, jo mums ir svarīga Latvija un tās tīrība. Talkojot mēs atradām dažāda veida gružus, sākot ar tukšām sulas pakām līdz pat pamperiem un baloniņiem ar piparu gāzi. Mūsu talkošanas vietā bija pilns ar alus pudelēm un bundžām, tomēr bija prieks to vākt, lai padarītu šo valsti par vistīrāko vietu uz pasaules.” (Annija)
- “Ir jauki saprast – ja talkosim katru gadu, Latvija kļūs zaļāka. Latvijas piemēram seko arī citas valstis. Es ceru, ka līdz Latvijas 100.-gadei nebūs, ko vākt.” (Kristers)
- “Ir jāpiedalās talkā, lai attīrītu Latvijas dabu, padarītu to tīru. Talkot bija jautri, jo zinājām, ka palīdzam dabai.” (Roberts A.)
- “Talka bija vajadzīga, lai padarītu mūsu apkārtējo vidi tīrāku” (Rolands)
- “Es gāju uz talku, jo gribēju padarīt Liepāju tīru. Es gribēju, lai Liepāja būtu tīra, lai cilvēki saprot, ka nevajag piegružot Latviju. Es gribu, lai cilvēki rūpējas par dabu nevis piesārņo. Es piespiedu sevi tīrīt gružus. Nedrīkst piesārņot dabu!” (Niks)
- “Es piedalījos talkā, lai mana dzimtene būtu tīrāka. Kad es redzēju gružus, es domāju – cik muļķīgi ir mētāt gružus, kur pagadās, cilvēki nedomā, kāda izskatās mūsu Liepāja”. (Roberts ).
- “Mūsu klase talkoja, jo mums ir svarīgi, lai Latvija būtu zaļākā vieta uz planētas. Mēs tikām “labākajā” vietā, kur bija ļoti daudz gružu – stundas laikā visi maisi bija pilni. Liels gods bija palīdzēt Latvijai, Liepājai. Labprāt palīdzētu vēl vairāk” (Ieva)
- “Es gāju talkot, jo daudzi cilvēki ir cūkas. Man ir svarīgi, lai mēs nedzīvotu atkritumu kaudzē. Lai gan pilnībā visiem atkritumiem mums nepietika maisu, tomēr mēs savācām diezgan daudz. Prieks par to, ka vismaz nedaudz tīrāks kļuva”. (Kate)
- “Mēs ar klasi talkojām vispiemēslotākā Liepājas vietā. Tā ir vieta, kur katru gadu piemēslo tā, ka tajos gružos var noslīkt. Taču man tagad ir gandarījums par to, ka šī vieta ir kļuvusi tīrāka. Ceru, ka pašvaldība kaut ko izdarīs, lai likvidētu šo nelegālo izgāztuvi.”(Mare)
- “Gribēju izmantot laiku lietderīgi, nevis gulšņāt mājās. Tīrīju vienu no Liepājas piesārņotākajām vietām. Bija skaista diena, visu darījām ar prieku.” (Sandija)
- “Es sapratu, ka man patīk talkot. Man patika redzēt, kā klasesbiedriem mostas atbildības sajūta. Bija pozitīvas emocijas. Labprāt ietu vēl talkot ar klasi, taču nevēlos, lai cilvēki piesārņo vidi.” (Annika)
- “Parasti sestdienās sēžu mājās, bet pēc talkas jutos pacilāti – zinot, ka mūsu mazais veikums ir palīdzējis Liepājas apkārtnei. Man patika ārā pavadītais laiks, uzkopjot un savācot gružus.” (Elizabete)
- “Ir svarīgi atbrīvot vidi no gružiem. Ja visapkārt būtu gruži, diez vai mēs te gribētu dzīvot. Tā kā cilvēki rada nekārtību, tad cilvēkiem arī sava vide jāsakārto.” (Aleksandra)
Comments:0