Šogad 3.septembris iesākās pa visam savādāk, nekā citus gadus. Šoreiz mēs varējām būt tie vecākie skolnieki un ievest piektklasniekus, kā reiz ieveda mūs, kad sākām mācīties kā paši jaunākie. Mūsu klases audzinātājs Aivars Blūms nolasīja varenu zvērestu, visi uzgavilēja un tad varēja sākties tradicionālā papusdienošana pēc svinīgā pasākumu, kurā pēc trīs mēnešu neredzēšanās ar klases biedriem, bija jūtams, ka nekas nav mainījies, tikai esam kļuvuši vecāki un joprojām tik pat pārgalvīgi, kā vienmēr. Pēc kārtīgas maltītes devāmies atpūsties un kārtīgi izdejoties līdz rīta gaismai. Sanāca kopā ne tikai tagadējie klases biedri, bet arī bijušies. Domāju, ka šis 3.septembris mums visiem vēl ilgi paliks atmiņā.

Un protams nākamajā rītā UZ SKOLIŅU!!! 🙂