Jānis Sproģis-Cinis: Vidusskolas absolvēšana – sākums kaut kam jaunam

Mana izvēle dažam varbūt liksies nedaudz netradicionāla, tomēr mans mērķis šobrīd, pēc 12. klases pabeigšanas, ir sākt savu ceļu rakstniecības un filmu režisēšanas jomā. Iespējams, ambiciozākā lieta, ko vēlos izdarīt, ir uzfilmēt pirmo zinātniskās fantastikas filmu Liepājā un Latvijā, lai gan līdz tam vēl ejams tāls ceļš.

Protams, pirmais jautājums, kas cilvēkam uzreiz var ienākt prātā ir, – kur es mācīšos šo profesiju? Mana atbilde ir – filmējot un rakstot. Izskatot vairākus izglītības piedāvājumus un iespējas gan Latvijā, gan ārpus tās, arī uzklausot dažādu ekspertu un domubiedru viedokļus, kā arī ņemot vērā finansiālos aspektus, esmu secinājis, ka labākais veids, kā mācīties manu izvēlēto karjeras ceļu, ir – to darot. Ja mēs skatāmies uz filmu režijas izglītību Latvijā, diemžēl piedāvājums nav tik spīdošs, kā varētu vēlēties. Šādas programmas ir gandrīz vai neeksistējošas un tomēr šo valsti pamest negribu. Paralēli filmu rakstniecībai noteikti nodarbotos arī ar kādu citu darbu, iegūstot pieredzi un kontaktus. Lai arī ļoti labi apzinos, ka šis ceļš nebūt nav pats vieglākais un saskaršos ar milzu grūtībām, tomēr, domājot par nākotni, esmu noskaņots diezgan pozitīvi.

Manu klasesbiedru vidū valda dažādi uzskati par to, ko darīt pēc vidusskolas beigšanas. Patīkami, ka var dzirdēt diezgan pārliecinošas atbildes par saviem nākotnes plāniem. Vairāki no viņiem ir topošie studenti, kuri dosies uz Rīgu, lai studētu medicīnu, vēsturi, kultūru u.c. To vēl vairāk pastiprina fakts, ka manā klasē ir divi mācību novirzieni – projektu vadība, kur apgūst ar biznesu un finansēm saistītus jautājumus, kā arī eksaktie priekšmeti (bioloģija, ķīmija un fizika), ko mācos arī es pats. Tas savā ziņā izskaidro šo lielo dažādību savās karjeras izvēlēs. Protams, ir pāris cilvēki, kas rīkosies pēc nu jau populārās metodes pasaulē: paņemt vienu gadu brīvu, kuru izmantos, jācer, ka lietderīgi, proti, apgūstot jaunas prasmes, ceļojot, strādājot un tad arī izvēloties, ko darīt tālāk, nevis lieki notērējot savu dārgo laiku.

Pats lielākoties vadījos no emocionālā aspekta. Visu savu dzīvi pavadot un pakārtojot to humanitārai (jo īpaši ar valodām un vārdu saistītā) videi, mana izvēle nebija tik sarežģīta. Kā jau ambiciozs cilvēks, es vēlējos atrast profesiju, kas Latvijā nav īsti populāra un, manuprāt, neattīstīta un censties to popularizēt Liepājas mērogā. Esmu vienmēr turējies pie diezgan ideālistiska principa (un ceru, ka arī pārējie cilvēki tam varētu sekot), kas norāda uz to, ka katram cilvēkam, jo īpaši jaunietim, vajadzētu strādāt un attīstīties nozarē, kas pašam liekas tā tīkamākā. Kā gan tu vari savu darbu darīt uz simts procentiem, ja tu to pat nemīli?

Tas ir mans uzskats, bet klasesbiedru un, nebaidos teikt, arī citu skolu skolēnu vidū bieži vien galveno lomu ieņem izaugsmes iespējas, kā arī finansiālais aspekts, kas gan arī man pašam ir svarīgs. Cik profesijā var nopelnīt? Ko es varētu no šīs darba vietas iegūt? Šie jautājumi piepilda katra jaunieša galvu. Protams, nedrīkst arī izslēgt iespēju, ka jauniešiem bieži vien tiek dots vecāku, radu un kolēģu padoms studiju izvēles izdarīšanā, uz ko gan, manuprāt, jāskatās ar zināmu piesardzību, jo, lai arī cik zinoši būtu vecāki, skolēnam katram pašam ir jāizdara sava paša izvēle.

Pēdējo reizi, kad biju uz kādas universitātes Atvērto durvju dienām, pārrados mājās ar ļoti pozitīviem iespaidiem. Pirms kāda laika Liepājas Raiņa 6.vidusskolas angļu valodas skolotāja Solvita Matvejeva ar skolniekiem vadīja braucienu uz Klaipēdas universitāti “LCC International University”. Tā ir Liepājai tuvākā universitāte, kur zinības var mācīties tā, kā to dara Amerikas Savienotajās valstīs. Manuprāt, LCC guvu ļoti labu ieskatu tajā, kā mācās ārzemēs. Patiesībā, pat neapmeklējot Atvērto durvju pasākumus klātienē, katrs potenciālais students var apmeklēt un pilnībā iepazīties ar augstskolu piedāvājumu internetā. Vairākas universitātes pat dod iespēju apmeklēt 360 grādu tūres pa universitātes pilsētiņu. Ir iespēja sarakstīties ar profesoriem, universitāšu pārstāvjiem un uzzināt viņu viedokli. Viena no noderīgākajām lietām, kas šogad ir notikusi, jo īpaši studiju izvēles kontekstā, ir vairāku Liepājas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, RTU un vairāku citu universitāšu pārstāvju lekcijas, kas tikušas pasniegtas mūsu skolā. Šīs tikšanās būtībā radīja Atvērto durvju dienu atmosfēru daudz privātākā gaisotnē pašā skolā, kas potenciāliem studentiem, manuprāt, ir ļoti noderīgi.

Kā 12.klases skolnieks, es īpaši neuztraucos par eksāmeniem. Uz to skatos vairāk ar pozitīvām emocijām, – kontroldarbi un eksāmeni ir labs pārbaudījums, un šo iespēju es patiesi izbaudu. Lieta, kas varbūt mani neuztrauc, bet vēl ir mistērija, ir tas, ka šie divpadsmit mācību gadi nu jau tuvojas savai kulminācija un tūlīt, tūlīt nāksies adaptēties lielās dzīves problēmām, nevis, piemēram, parastiem mājasdarbiem. Draugi paklīdīs kur nu kurais, sāksies darbs un nāksies pielāgoties ”pieaugušo dzīvei”. Šis process varbūt būs grūts un sarežģīts, bet esmu pārliecināts, – tas būs to vērts un tāpēc skatos un pat gaidu nākotnes tuvošanos.