Mēs ar klasi esam apmeklējuši daudzus pasākumus.

Šoreiz kopīgi gājām uz teātri. Teātrī izrādi sauca Smaragda pilsētas burvis.

Izrāde bija par draugu draudzību. Galvenā varone bija meitene Ella, kurai ļoti patika spēlēt telefonā spēlītes. Tāpēc līdzās vēl bija citi varoņi, kas vairāk ir redzēti filmās vai multfilmās. Ella bija tik ļoti aizrāvusies ar spēlītēm, ka dzīvoja virtuālajā pasaulē.

Man liekas, ka izrādes galvenā doma ir par to, ka ar vien vairāk bērni pavada laiku spēlējot spēlītes un draudzējas viens ar otru virtuāli. Mēs mazāk ejam laukā un tiekamies īstajā dzīvē. Arī man tā dažreiz ir, jo daudz laika pavadu telefonā. Bet ar mani nav tik traki, jo jāapmeklē treniņi. Arī vasarā vairāk pavadu laiku laukā. Man patīk skriet, spēlēt bumbu un skaļi smieties.

Izrādē man nepatika ragana, jo viņa bija ļauna un nejauka. Viņa negribēja, lai Ella tiek atpakaļ reālajā pasaulē. Arī man dažreiz pievelk kāds nelabais spēks, kas neļauj beigt spēlēt. Un man liekas, ka tas ir slinkums.

Man patika Lauva un Putnu biedēklis. Lauva man patika jo viņš izskatījās mīlīgs. Putnu biedēklis bija drosmīgs arī šādi draugi ir vajadzīgi, tādi uz kuriem var paļauties.

Manuprāt, klases kopīgie pasākumi ir interesanti. No šīs izrādes mēs daudz ko varam mācīties. Es iemācījos to, ka nevar spēlēt daudz telefonu. Esmu priecīgs, ka man ir tādi klases biedri, ar kuriem varam smieties, dusmoties, draudzēties un mācīties ko jaunu.

Marguss Petkus