Ja skolas zvans man vēlreiz dūktu,

Es atkal solā sēstos sīks,

Trīs lietas skolotājiem lūgtu,

Jo zinu, kas ir vajadzīgs.

Mums dodiet mīlestību ceļam,

Jo tās nekad par daudz nav dots,

Tas – trauks, no kura visi smeļam,

Bet kurš nekad nav iztukšots.

Un gudrību mums vajag arī –

Uz zaļa zara katrs tiks,

Bet, ja bez prāta darbu darīs,

Tad galu galā iznāks čiks.

Un lai mēs elpot spētu brīvi,

Vēl drosmi vajag sirdīs liet.

Šis grūtais ceļš, ko sauc par dzīvi,

Mums būs līdz galam jānoiet.

Vēlamies teikt vislielāko un vismīļāko paldies mūsu skolotājiem un visiem, kurus esam satikuši skolas gaiteņos. Bez Jums mēs nevarētu sasniegt tos mazos mērķīšus, kas katram pagadījušies ceļā, nevarētu uzvarēt ikdienas cīņas gan mācību stundās, gan ārpusstundu konkursos, olimpiādēs, gan visās tajās piedāvātajās aktivitātēs, kurās mums bija iespēja pierādīt sevi kā domājošu, radošu un zinošu. Ja varbūt mācībās kādreiz palaidāmies, tad piedodiet mums par to, taču solāmies to visu labot ar saviem labajiem darbiem – nu jau ārpus skolas sienām…