Nemaz nemanot, ir pienācis pēdējais gads vidusskolā, pēdējās atmiņas un piedzīvojumi.. Protams, ar to jau nekas nebeigsies, patiesībā tikai sāksies, tomēr nekur vairs nebūs kā vidusskolā. Visticamāk kādam no mums tā ir svētlaime, ka ar katru brīdi tuvojas diena, kad izstaigāsim ārā no šī vietas, taču kādam jau tagad skumdina doma, ka nekur citur mūs tik ļoti nemīlēs, kā šeit mīl. Katrā ziņā, atgriežoties pie 1.septembra, ir daudz satraucošu sajūtu un viena no tām,  ir jaunā klases audzinātāja, kura nemaz nav tik sveša mums. Kā nekā 2 brīnumainus gadus viņa mums pasniedza matemātiku un turpina to darīt, tikai paralēli vēl paaudzina mūs 🙂 Un tā, nu satikāmies visi sapucējušies un skaisti!